Krustceles

Te nu tie ir:
Ceļš, kas mani šurp vedis;
Ceļš, kas ved pagātnē,
Ceļi, kas sākas un beidzas ar krustojumu.
Mani pavadoņi, mani Draugi,
Kurp tālāk doties?
Pa balto ceļu, kas sniegiem klāts
Un sola baltu aukstumu?
Pa mēness taku zvaigzņu skautu,
Kas sola apgaismotu tumsu?
Pa saules ceļu nokaitēto,
Kas sola sadedzināt tiltus?
Nē...
Vējš, nes mani atpakaļ,
Tai tālā, tālā pagātnē!
Lai paņemtu sev līdzi to
Ko reiz tur aizmirsu,
Lai sauli, sniegu, zvaigznes ...
Uz pusēm dalītu!
Māt, es dodos atpakaļ!