Mēs varam ...

Mēs varam spēlēties ar smilšu graudu vējā,
Mēs varam ļaut vējam aiznest to,
Bet varam ar’ aizvērt riekšavu
Un pasargāt to no vēja.

Mēs varam kafijas biezumos nākotni zīlēt,
Bet nevaram izmainīt to.
Nav dots mums zināt, kā būtu, ja būtu
Līdz neesam izdzīvojuši to.

Ak, tīkamāk gozēties pasaku zemē,
Jo patiesībai par vārgu mēs ...
Bet tik un tā reiz ar atvērtām acīm
Būs jānoglāsta patiesības vaigs.

Nevajag man minējumus
Nevajag man saldmes
Nevajag man žēluma
Kafijas rūgtuma - man vajag.

Lai darot saldu to, es atšķirtu
Kas salds, kas rūgts.
Tik tortes ēdot man šķērmi metas.
Tamdēļ –
es ikdienā izvēlos kafiju rūgtu
Lai torti piekostu svētkos.