Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mans aplis

Manas sapes nekad nepiederes kadam,
Varbut kadam pati piederesu,
Bet lai kam es piederetu,
Es viemer meginasu tikt briva.

Ka putns gaisa,
Es vienmer tiecos pec brivibas,
Bet kad vienu palieku,
Es meginu kadam piederet.

Tas ir ka nebeidzams aplis,
Kas vienmer atkartojas,
Bet varbut tagad,
Esmu atrdusi to ko ilgi karoju.........

Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?