Bezcerīgi tuvu

Es teikšu tev – neklausies, lūdzu!
Es tik naivi to teikšu.
Kad dvēseli drebošu
Tev plaukstās likšu...
Klauvē sals man pie loga.
Ar savu ledaino roku.
Un skumjas krāj pagalmā bērzi,
Lai vēlāk raudāt kā bērni...
Ne tumsai, ne gaismai drebot,
Mēs klusējam. Nezinot...
Šajā salā bez svecēm
Tikai acīm var ticēt...