Man pirmoreiz dzīvē vienalga, vai būs no rīta ko elpot

autors: ledusaciis [dzejoļi]

sastingstu pamazām stiklā-
augi man cauri redz sauli
tā šodien [pirmoreiz dzīvē]
tik mīļa

mazliet uz priekšu,
kur satiekas, saskūpstās sliedes,
aug mana sarkanā zāle,
cauri grāmatu vākiem
izdīgst jau putekļaina

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
betbetmens	2005-02-21 11:51
Es domāju te vajadzētu Eugena krustiņus salikt...
ALC	2005-02-21 12:05
rrr
Drusts	2005-02-21 14:49
Paldies- pavasarii tapeec pameegjinaa$u pienenju ruugrumu.. fui- bet es to darii$u - taa ir dziivaak un ariitaa ir dziiva dziiviiba zaalee.. Leduslaaci:) nu un nestaigaa neveeriigi pa sliedeem.. ja domaa- aiziet liidz tai zaaliitei.. panjem kaadu,kas pietureesies Tev pie rokas! lai tev veicas:)
Danaida	2005-02-26 17:22
Mēs bieži dzīvē saņmemam lietas, kad mums tās vairs nav vajadzīgas...
marikinja7	2005-02-28 00:18
ljoti skaisti!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!