***

Pacel plaukstu un redzi,
ka likteņa līnija
ar apvārsni saplūst.
Skaties aizvērtām acīm.
Runā aizšūtām lūpām.
Raksti vārdus uz stikla,
lai man nav jēgas tos lasīt.

Klusumā jaunas skaņas
aug pašas no mīlestības.