Bailes

degoši stabi
man uz galvas krīt
es tikai bēgu
cerams sāks līt
lietus tad visas
liesmas dzēsīs
un manas bailes
pušu plēsīs
es nebaidos mirt
bet baidos ciest
tik nesāc no manis
asinis spiest
es paceļu acis
pēc tam arī rokas
kad beigsies šis tracis
kad beigsies šīs mokas

pāri liesmām kā putns
cerība paceļas
un kā putns ar spārniem
tā projām aizlaižas
bet man nav spārnu
es nevaru lidot
izliekos par vārnu
kas smird nomirstot
vārna mirst es palieku
neļauj man krist
bet padod roku
jā, padod roku
ne smejies kā muļķis
palīdzi piecelties
un ļauj man piedzerties
ļauj aizmirsties
un pamest šos pūstošos
pūstošos bet nenobriedušos
Cilvēkus.