Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

akls

Es sēžu uz rozā akmens
Pelēka saule saldē manu smaidu
Es raudu
Akmens mierina mani
Izliekas ka saprot mani
Es raudu
Pienāk dievs un glāsta man galvu
Pēc tam iesper un paceļas debesīs
Es raudu
Melns stārķis izknābj man acis
Pasaule kļūst melna kā stārķis
Es pieceļos kājās un šķobos
Nekad tā neesmu darījis
Pienāk dievs un glāsta man galvu
Es iesperu tam un paceļos debesīs...
Es kļūstu akls kā dievs
Palīgā!!!
Viedokļi par dzejoli
 renatite  2005-02-05 21:48 
autorinj uzklausi manu viedokli-esmu izdevusi savus dzejoljus un rakstuju taada
stilaa-zini-nekas galiigi nesanaaca-nevienam negaaja pie sirds-ieliec vissa texta
mazliet skumjaas romantikas-peec taa cilveeki tiecas!
 renatite  2005-02-05 21:49 
Bet taa vispaar dzejolis ir super!
 exsesiwe  2005-02-06 10:09 
te kaadam shizofreenija....
 Ernijs1  2005-02-06 20:37 
Interesanti, bet pārāk saraustīti..
 tkslikti  2005-02-08 12:34 
renqtite vai tad mees gribam rakstiit par to peec kaa citi tiecas
nu varbuut tu
dzejo prieksh citiem
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?