* * *

Krustojumā apstājas auto – tik naksnīga gaita
Un viegli pieputināta iela smaržo pēc rīta
Pēc rīta ko atnesīs laternas stabs un stabā ko iedegs
Spuldze jo spoža: Uz palodzes stāv radio
Un tā kā acis mani vēro un tā kā acis tā kā acis
Laterna sēro ko laiku pa laikam pārtrauc
Rēcošas motoru balsis – vēja brāzma vai sabraukto
Ģimeņu psalmi kam ļoti tīk skatīties
Asfaltā sārtā – sārtā kā asiņu peļķe – elles vārti
Ar šaudīgām liesmām
Vai deju zāle kur ļaudis vienojas kopīgā solī – kopīgā solī
Un dziesmā un domā un dejā kad rokas –
Pēc atelpas alkstošas ap kaklu – ap kaklu tiem ķeras
Un pirksti caur matiem drudžaini slīd
Stāvot pie krustcelēm trejacis glūn
Ar vienu sarkanu zaļu un vidējo aci – kas nesaka
Paliec vai ej
Tā viltīgi uzsauc uzmanies hei!
… un man padodas apdedzināties