Rītausmā nemodini

rītausmā nemodini
viņa tik saldi guļ
skropstās trīsuļo sapņi
rītausmā nemodini
pa bālajiem vaigiem naktī
ir dejojis aukstais mēness
skūpsti var pārtraukt elpu
kas siltumu vairāk nenes
tu pieskaries viņas rokai
sajūti saldenu līksmi
ka viņa ir tuva un mīļa
ka pieskarties viņai drīksti
aiz loga plaukst janvāra saule
un koki salst ledainā vējā
tu sasedz viņu vēl ciešāk
dziest krūzē sarkana tēja
lai kā arī būtu vai nebūtu
noteikumus tu zini
viņa aizmiga tikko
rītausmā nemodini