Pa dzīvām acīm.

Tik ilgi sarkana gaisma pa dzīvām acīm plosās!
Ja caurulē caurumi, nedomā – lodes, bet flauta.
Ja sirdī caurums un vadi tev pāri – tu ģitāra.
Caur cauriem caurumains laiks, ko aizpilda sarkana gaisma.
Ceturtā daļa no rīta krīt atpakaļ gultās.
Tev uzsmaida spoguļa stiklos, laikam jau esi nolemts.
Viņas indīgie mati klajas kā sausa zāle
Uz spilveniem agri no rīta...bez miglas un rasas.
Ja kaimiņi skumjas dziesmas gaudoja līdzi vilkiem,
Tad ātri būs citi vēju, un pavasaris zem tilta.
Kautrīgs skursteņa kauciens pieklust, slēpjoties šķirbā,
Jo viņš nav dievišķa skaņa, jo viņš ir noguris darbā.
Pie loga klauvē un prasa salīgas, plānas saujas,
Tu izber tām izsmēķus, rūsainas spraudies,
Naksnīgas sadzīves gružus...
Tu esi vēl laimīgs, tu esi vēl gluži kā dzīvs,
Starp caurumiem sarkanā gaismā.