Tevis paša patiesība...

Tev - ceļa malā tikai niecīgs olis,
Man - mūžīgs, grūtību pilns solis...
Kādam - domīgs acu skatiens salts,
Man - trauslums...vienaldzības nesamalts...

Dienai - mirkli iemirdzēties ļauj...
Tu savas lūpas manējām vairs nepiekļauj,
Naktij - visus bezgalīgos vārdus iedod,
Lai vismaz tā Tavā vietā man spētu pateikt -
Piedod...

Tava mūžība ar manējo vairs nesavijas...
Un tā tam arī jāpaliek...
Tik un tā pēc ziemas šīs Tu aiziesi,
Un mani vairs...nepazīsi...