Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pārdomas par viss svešāko lietu manā sirdī...- Tevi...

Kad mīlestība zvīļoja manās lūpās
Tu biji sažņaugts Savās jūtās...
Kad gribēju padodies,
Tu mani apskāvi,
Un liki Sev atdoties...
Kad biju kopā ar Tevi,
Tu biji pārāk aizņemts ar ko citu...,
Tu biji aizņemts ar Sevi...
Kad raudāju un kliedzu (dēļ Tevis),
Tu nosodīji kādu, kurš reiz nepiedevis...
Kad biji "atvērts" pret mani,
Es..pazudu...
Jo no mīlestības,Tavas,
Neko nesajutu...
Viedokļi par dzejoli
 oponente  2005-01-17 18:18 
..bez pretmīlas nemaz nevar sarakstīt dzejolīšus, vai arī tev kā dzejiekam jābūt
vienmēr tādā "saasinātā" dvēseles stāvoklī, citādi tādu dzejoļu nebūs. Lai veicas!
 soul_of_death  2005-01-21 15:49 
oponeta...naw jaabuut noteiktam dweeseles staawoklim, lai raxtiitu dzeju...Tu
wienkaarshi raxti to, ko juuti...., un to, ko Tawuprat ir NEPIECIESHAMS
uzraxtiit.... :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?