Svešie

Pēc vētras izpostīts mans krasts,
Tur visi draņķi, kas vien var,
Ir pielipuši tā kā lāsts.
Es velti saskatīt tur
Tavas acis steidzos,
Es gribu tavu vārdu saukt,
Bet pretī tikai svešas skaņas.
Kāds haoss visās manās jūtās!
Un vēmiens nāk no tiem,
Kas gultā manā lien,
Tiem suņa dzīve prātā,
Lai iet tie visi ratā!