Mans sapnis

Kas gan Tu esi
- vai manas
jūras perle?
Vai negaiss manī, rasa,
vai asara acīs?
Kad Tu pa īstam nāci un
pieskāries,
vai apzinies!?
Vai Tu to līdzi jūti, un
un tāpat jūties?
Man Tu esi debess.
Debess, kura atmirdz allaž
uz ūdens
Būt vari Tu rāma, vai
barga.
Allaž būsi Tu mana.
Man tu esi sapnis un miegs.
Bet nežēlīgs, jo- ik rītus
dzen mani tālāk.
Tu neļauj man Tevi izbaudīt.
Liec iet ar vien ātrāk
un tālāk.
Man bail, uz Tevi, un
atpakaļ skatīties.
Man bail noreibt.
...Taču, priekšā saule
noriet.
Tā var, pavisam aiziet.
Līdzi saulei ejot varu
atpūsties un smiet,
Vai, gan Tev, likteni
izlemt, vai liegt!?...
Varu, arī bez Tevis iet,
ja nevēlies turēt
mani ciet.