Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mans murgojums

Vientuliiba...
skaistas atminjas par izbijusho
sirdi pushu pleesh...
gribas kliegt!
Bet nevar pakliegt...
paaraaks tipri saap!
Taa kaa murgaa...
Apkaart lido skaistas ainas
un kaa duncis sirdii duras
gribas raudaat!
gribas aizmirst!
bet vientuliiba
sapnjot liek
uzpleesh visas vecaas reetas...
Dikti saap!
Domas veljas man pa galvu
veljas... veljas, veljas!!!
kaa lai aptur
sho briesmiigo murgu?!

Un atkal un atkal
kriitu bezdibenii...
savaas atminjaas
skaistaas, bet saapiigaas
driiz asaras paar vaigiem rit
un es apmaldos
dzilji sewii!
kaut kur bezdibenii,
aaraa netieku nekaadi!!!
nav kas paliidz,
nav kas liktu visu aizmirst,
sho dziljo bezdibeni
Un es nokriitu uz zemes
no shiim saapeem
un saaku skalji raudaat!
Bet neviens jau nedirdees
un nespees man paliidzeet,
Jo taa ir tikai mana pasaule
mans murgss...

arii juus man nespeejat paliidzeet...
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?