Cunami.

autors: Bils [dzejoļi]

Es noklusēju to, ka vētra bija
Es noklusēju to, ka janvārī lietus lija
Viņa saprata kāpēc, viņa pati juta to
Nepateikto, neredzēto, viņa spēja...

Vējā mati plīvoja, karogi arī
Vēja Māte dzīroja, savu darbu darot
Varot Daba, visu varot
Tumani, Cunami nepievarēsi
Jo Dzīvība ir tā uz ko mēs derēsim
Cerēsim, cerēsim, pret Debesīm
Vēl, vēlu, veļ, Cunami, veļ,
Veļu laiki atnākuši
Klusi, klusi
Dusi, Likteņbērns dusi
Viņa saprata kāpēc, viņa pati juta to
Nepateikto, neredzēto...
Dusi, Likteņbērns dusi...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ona_	2005-01-12 16:01
:))))..nomirt var aiz smiekliem..izskataas,ka gribi pielabinaaties Dabas Garinjam, kas atbildiigs par Lieliem Notikumiem..un pasham aciis Lapseena Bleezha izteiksme..
Personiba	2005-01-12 16:18
Laikam kā veltījums...
Lodveida_zibens	2005-01-12 16:40
Nu grūši man. Laikam esmu galīgi sintezējies un šitos koka šūpuļus vairs nespēju uztvert.
Ernijs1	2005-01-12 19:38
Ir labi, bet es pirmās četras rindas izdzēstu!
issabely	2005-01-12 20:36
... es gan tieši pirmās četras priekš sevis paturētu
mazaa_zivtinja	2005-01-12 22:38
jā, pietiktu ar pirmām četram rindiņām, tajās viss ir pateikts
Bils	2005-01-13 09:51
...Ernijs-es arī...:)))...
Bils	2005-01-13 09:51
Personība-bingo!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!