Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Aizlidojot...
Viņa skatījās man acīs
Es taču neesmu Dievs Viņa gaidīja, ko tās sacīs Acis Dvēsele sažņaudzās, Dvēsele juta Viņa vēl cerēja, viņa gaidīja to Ko es nespēju vairs dot Piedod! Es tevi saprotu Vismaz man tā liekas Ir grūti būt liekam Piedod! Lūdzu piedod! Es iedošu to, noteikti iedošu to Atver savu Dvēseli, nebaidies... Uz palodzes sēdēja putniņš, nez no kurienes uzradies Viņa paskatījās man acīs Viņa smaidīja Aizlidojot... 2005. gada 9. janvāris
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|