Gribi?

Gribi?
Noplūkšu visas cerības,
Kā slāpēs novītušus ziedus.
Kāpēc slāpa tie? Pēc kā?
Ne jau pēc ūdens tie slāpa.
Lūk tā!
Notraukšu savus pieskārienus no Tevis.
No Taviem matiem, miesas, domām
Kā putekļus no netīrīta loga.
No manis lai Tu būtu tīrs.
Ar pirkstu savu vārdu
Pieskārienos uzrakstīšu,
Un paliks tas kā rēta.
Nesadzīs.
Atraisīšu sapņus es no Tevis,
Kas apvijušies Taviem sapņiem apkārt,
Kā mazi, sīki, trausli pavedieni.
Un Tavi sapņi izbrīnīti atklās,
Ka viņi pēkšņi palikuši vieni.
No Tevis izdzēsīšu savus smieklus.
Kā uguns tie lai trīcēdami dziest.
Un tad tu būsi brīvs, es atbrīvošu tevi
Un varēsi no manis projām iet.
Izraušu un aizmetīšu projām
Savu sirdi.
Gribi?