Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
…….vaards kaa skalpelis dzilji un precīzi..[pseudogotika]..
kas teicis ka sāpes dara skaistu kas teicis ka sāpes apskaidro un dara viedu [ķirurga nazis griež un griež un nekādas anestēzijas] man sāp un es kliedzu spogulis ņirdz sejā vaibsti un grimases pakāpienu pa pakāpienam iet lejā pa evolūcijas kāpnēm cilvēx mērkaķis zinātnes nepazīts lops katra šūna kliedz un lokās es esmu viena šūna mani skalda dala un šķeļ esmu kā nesalasāma un nekad neatšifrējama rūna plaisu plaisās tas akmens uz kuŗa esmu uzraxtīts un nekāda sūna mani nesavieno un nepadara skaistu.. * * * naži asie naži [esmu vēl dzīvs] visapkārt spoguļi un sejas [sejas atstaro precīzāk par slīpētu kristālstiklu viss sašķeļas varavīxnē] man jāvar un es gribu ar godu un cēli vēl dzīvs izgāzt savas iekšas [ēdiet tā ir mana miesa] un asinis uz dzīves netīrās grīdas [dzeriet kā vīnu asinis manas] es nekliedzu un elpoju rāmi un dziļi maize un vīns mēs visi esam kanibāli ēdam sevi un citus [padodiet sāli ketčupu un glāzi] es padodos sāpēm skaists [jums visiem tas vēl priekšā] naži lēnu un saudzīgi šķeļ audus un iekšas [domas] [mana sirds vēl puxt un asinis ir sarkanākas par sāpēm man ir viegli – drīz būs beigas bet jums ar to būs jādzīvo]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|