……….jau visaas kuutiis gailji dzied……

svecītes liesmo un drusku kūp
[degošu skuju smarža]
pīrāgi brūni un piparkūkas saldas
un neviens nejautā cik
ir aizmaxāts par prieku un gaismu
drusku attālināti radio
skandē dziesmas tik vecas kā
vecmāmiņas bērnība
un dvēselē [tur iekšā bez gribas]
mazi sudraba zvaniņi
tā sīki un maigi
skan un skan

* * *

ja nebūtu realitātes
mani sapņi būtu tādas
vīzijas un murgi
kas atstātu savandītu gultu
un palagus kalnos un grēdās
un es tevi nesatiktu
mani kā vienkāršu mirstīgo
gravitācija un laix
noķertu un sapītu kā
tādu mazu putniņu
tīklos
[realitātes dārzos mēs stādām savas sapņu puķes]