Vējš

Nevar būrī noķert vēju,
Nav man tādu burvju spēju.
Teiktie vārdi ātri gaist,
Tik atmiņas kā ogles kaist.

Negribu kā ogle kvēlot,
Sev tik sīku laimi vēlot.
Vēl guni iekurt spēka gana,
Vēl zenītā ir dzīve mana.

Grib skaistu vārdu puķes plaukt
Un jūtu ceļos sirdi saukt.
Tā vēlos atveldzēt sev garu!
Nu ko lai lietas labā daru?

Kur rast man dvēselītei radu,
Lai jāmokās tai nav ar badu.
Kurš sniegs tai dievišķīgo baudu,
Pēc tās tik ilgi es jau raudu.

Nespēju es dzīvot bāli,
Vilina vēl ceļi tāli.
Vai tajos jādodas man vienai?
To prasu naktij es un dienai.

Varbūt atbildi var atnest vējš,
Kas auļo pāri ārēm spējš.
Vai sapratīšu es tā balsi…
Un čuksti sasniegs manu ausi?