mana būtība....

Es...?
Es lidoju pa ilūziju plašumiem,
Kuros vis liekas tik jauks,
Es lidoju un aizmirstos...
Aizmirstos, ka jānolaižas...
Jānolaižas uz zemes,
Kur ir mana patiesā vieta,
Kur ir jāeksistē manai miesai...
Ak, kāpēc nevaru es kļūt par putnu
Un aizlidot tālu prom
No visa, kas man ir apkārt.
Pacelties augstu debesīs un...
Un izplest spārnus pretī brīvībai,
Kas mani sauc...
Bet tas ir neiespējami,
Jo esmu es radīta,
Lai iemācītos baudīt to,
Ko radījusi māte zeme...
Bet man mūžam paliks mamas ilūzijas...
Ilūzijas par tālajām,
Nepakļaujamām debesu ārēm...