es tev piedodu...

autors: kaprija [dzejoļi]

Tu aizgāji man neteicis ne vārda,
Bet es redzēju to tavās acīs,
Kad mani piekļāvi sev cieši klāt.
Es redzēju to sāpi, ko tu turēji sevī,
Jo zināji, ka nav lemts būt mums.
Tavas mājas ir tālu no manām,
Tu aizlaidies vēja spārniem
Man nesakot ne vārda,
Nenoskūpstot mani,
Nepasakot, ka vis reiz būs labi...
Bet piedodu es tev šo,
Šo mulsuma brīdi,
Jo mana sirds sarāvās,
Kad atskārtu, ka neredzēšu tevi vairs...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
maZaa_kapRace	2004-06-01 11:24
Hmmm... diezgan interesanti...
Lodveida_zibens	2004-06-01 11:35
Tomēr nē. Nepārliecina. Cilvēks ir stulbs un saprot tikai beigās un priekšnojautu apveltīti cilvēki pasauli redz savādāk kā šeitan stāv rakstīts.
VARJAUBUT	2004-06-01 11:44
::))man aizvien lielaaku baudu sagaadaa lasiit LZ komentus-- "prieksnojautu apveltiti cilveki pasauli redz savaadaak"...johaidii...nu gan daz labs lej...un panaak to ko veelas::)))))))
Hati	2004-06-01 11:59
varjaubuut,lz iznaaktu diezan labs kritikjis,bet ar to dzeju vinjam gan taa shvakaak,protams,var buut es no tee nekaa nesaprotu..
Homo_Ludens	2004-06-01 12:00
Varbuut kadreiz klusaa zvaigznu naktii tavas domas saviisies ar manaam taapat vien, lai kopaa Piena celja savus sapnus izkaisiitu. Tas nekas, ka dziive leemusi muus izskirt, tas nekas, ka nebuut kopaa mums Tu vienalga kaut kur tepat buusi es vienalga, Tevi sajutiishu.
Klarita	2004-06-01 13:34
ooo... Homo Ludens ierullee.
Crazygirl17	2004-06-01 15:12
looti smuki.....:) pilniigi skumji palika....
kaprija	2004-06-02 12:16
tagad paarlasiiju un sapratu ka vajadziigas nelielas izmainjas lai buutu taa iistaa vajadziigaa doma

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!