Zirgs.

Ir vakars, zvans pie durvīm,
Kas?
Kas varētu nu būt tas?



Es atveru, kāds elso, pūš,
Man paliek savādi ap dūš’.

Kas tu? Ko gribi?
Ēst vai dzert?
Te ieskatos,
Es laikam ķerts.


Pie durvīm, galvu pacēlis,
Stāv...zirgs...caurcaurēm apsnidzis.


Nāc iekšā, draugs,
Cik purniņš maigs.
Bet zirgs tik cēli galvu krata,
Nu džentelmenis ir uz mata.


Pag, iznesīšu musli es,
Nē, saprotu, viņš tuvumā,
Un pēkšņi tam jau mugurā,
Tas priecīgs mani rikšos nes.


Es jūtu - BRĪVĪBA ir tā,
Kas paņem savā pavadā.
Mēs auļos, ātri, dzīvi mēs,
Ir laime, IR uz pasaules!


Ir vakars, zvans pie durvīm,
Kas?
Es pamostos no pasakas...