Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Gaidu…negaidu

Es apslāpēju sevī dziņu,
Pieskarties un sajust elpu,
Negaidu no tevis ziņu,
Domām nepietiek ar telpu.

Neskatos uz dienas gaitu,
Veros logā- Mēness smaida.
Dodos prom ar soli raitu,
Nejūtu,ka mani gaida.

Velti skatiens tālēs raugās,
Velti solis zemi ķer,
Sirds- vai tā vēl spēs,to jaudās,
Ko gan tā aizvien vēl cer!

Tā var soļot visu mūžu,
Sirdi nocietināt- slēgt,
Sapņus,lai ar projām grūžu,
Jūtām savām neizbēgt.
Viedokļi par dzejoli
 elia2  2004-12-31 15:55 
šodien atklāju tādu sadaļu, kā dzīvā dzeja - jauki.
Katrs cilvēks dzīvē ilgojas,
sapņo un gaida. Svarīgi šīs izjūtas, ticību, ka ir pasaulē dvēsele, kas ir tikpat kā
tava saglabāt visu mūžu.
 bettta  2005-04-07 17:17 
Nu kapec tev pietrūka drosmes pieskarties....?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?