* * *
Es nesaprotu
ne sevi,
ne citus.
Es neatshkjiru
gaismu
no tumsas.
Es pat nezinu,
kas mani sagaida
tur -
otraa pusee...
Es esmu kaa kaps,
kura saakums
ir maates kleepis.
Un kaa diena,
kura nepaziist
sauli...
Mirusi pasaulei,
debesiim
un ceriibai...
| Viedokļi par dzejoli |
| romanciite |
2004-11-20 18:24 |
Ir tadi brīži, kad liekas viss...pietiek..., bet tad atkal nāk jauna diena, sāpes
lēnām norims un viss būs OK. :)))) |
| espati |
2004-11-20 18:51 |
| Izjūtas mainās, tver mirkli. Mirkļi ir tik atšķirīgi... |
| Bils |
2004-11-20 20:13 |
| tev patiesi dzejsi...:))) |
| pooh |
2004-11-21 04:59 |
kaadreiz kas
labs man netiishi
gadaas |
| Eiridiike |
2004-11-22 13:24 |
Neviens patiesi nezina,kas sagaida "Tajā pusē",taču tādēļ nav jāskumst.Tas varētu būt
viens no visbrīnišķīgākajiem Ceļojumiem.
Varam parunāt,es protu uzklausīt. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!