horizonts un cilvēks

autors: stepeszieds [dzejoļi]

***

kā mazliet piepacelts vāks
un liekas - pa durvīm kāds nāks
un divi kuģi pamalē
un apvāršņa lūpas nobālē
un mirkli asinssarkanas
tās horizontā paveras
un vēlāk bāli dzeltenas
uz nakti abas aizveras

un cilvēkam vienam likās kaut kur
ka lūpās horizonts pasauli tur

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
silence_for_one	2004-11-19 22:54
saulriets jūrā-skumji un neparasti skaisti. Tu laikam pazīsti saulrietu,jo tev lieliski sanāk!
Personiba	2004-11-22 20:16
Mēs esam vēl no tās jūras civilizācijas,kad jūra te pat pie durvīm un visdažādākajos gadalaikos.Patiesība vien ir.Un skaista tā ir
silence_for_one	2004-12-10 16:46
Ja, skaisti un tai pašā laikā pie jūras, esot vienatnē ar šo dabas brīnumu, tu jūties tāds maziņš un sargājams. Manuprāt, tas ir ļoti labi, jo cilvēki no sevis grib izveidot kaut kādu pasaules pavēlnieku,un viņi ir pārāk s....i, lai saprastu, ka jūra jau tur bija pirms viņi atnāca!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!