tevi es tuvāk
***
es tevi tuvāk
nelaidīšu,
tikai par soli,
kas nopakaļ nāk,
un sevi tad projām
aizlaidīšu,
tikai ar spārniem,
kas mugurā
sāp
es sevi tuvāk
nelaidīšu,
jo solis pretim,
kas smejoties nāk,
ir manas bēdas
nolauztais spārns,
kur manī pašā
ir izaudzis
vārds
| Viedokļi par dzejoli |
| prima |
2004-11-17 14:41 |
| Raksturo manu pašreizējo dvēseles stāvoklis |
| stepeszieds |
2004-11-17 15:04 |
| tas jau ir dzejas lielākais "joks"... |
| soul_of_death |
2004-11-17 20:23 |
| ljoti skaisc dzejolis.....paieshaam aizkustinosh..... ;) |
| darlina |
2004-11-17 22:01 |
| miiilestiiba, miilestiiba |
| Felisita |
2004-11-18 11:18 |
| jā, šeit ir pateikts kaut kas būtisks! |
| DIENA |
2004-11-18 19:23 |
| sāpīgi un patiesi... |
| silence_for_one |
2004-11-19 23:01 |
| skaisti...sāpīgi...bet tomēr tik patiesi. |
| Personiba |
2004-11-22 20:14 |
| Caur sāpēm jau rodama patiesība un laikam jau arī mīlestība!Varat jau man oponēt... |
| stepeszieds |
2004-11-26 16:39 |
| nemēģināšu.... |
| silence_for_one |
2004-12-10 16:57 |
| Ir jāiepazīst sāpes, lai tumsā atpazītu laimi un jā, arī Mīlestību. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!