……............................…………viegli ar kjemmiiti pa stiklu VIII…

…


pasaules kartē
jauni atskaites punkti
vecie ceļi kā rētas
dzīst lēnu un nekur neved
un TAJĀS pilsētās
mani vairs nepazīst
[vīzas jau nederīgas]
cietokšņu drupās kraukļi
dzīves līķim izknābj acis

smilšu pulxsteņi ir grozāma lieta
un laix neapstājas

* * *

es eju pa tukšu tumšu ceļu
koku krūmu lapas klusi sarunājas
nevienas gaismas
blāvo ceļš
tik kādas acis mani vēro..
[soļi drusku stīvi un gribas bēgt]
kādas acis mani tumsā vēro
[soļi pinas.. tādi lēni]
tās acis.. neaizbēgt..
ir manī

* * *

nakts pār jūŗu
drusku miglo tumsa
lēnām ziemeļu pusē
izdziest kāvi
neviena viļņi eļļaini blāvo
gandrīz nedzirdami

aizturu elpu un klausos
kā klusuma pakavi dun

[dzīvība nāve tu
viss vienuviet]