………………viegli ar kjemmiiti pa stiklu VII..

Līvu laukumā kaijas
cēli kā pelikāni
noiet gar pieminekli
[tā dīvainā seja barga
un vientuļa pat nepasmaida]
kaijas Rīgā apciemo
pilsētas radus

jūŗā vētra


* * *

Līvu laukumā zem mūsu kājām
dziest vēsture burtu pa burtam
pēdu pa pēdai
Alberts vai Kārlis
kāds dziļi iemīts Rīdzenes pālis
viss tik tomēr tālu
un ne tā kā ļoti svarīgs
laika smilšu pulxtenī
nu mūsu kārta

* * *

Līvu laukums visa
vecā Rīga metriem
biezs kultūras slānis
arī mūsu mēslos meklēs
mūsu dzīves un sapņus
un laikam kultūras
pēdas

* * *

gaiss ko mēs elpojam
ir kāda zaļa izelpa
tas ko mēs ēdam
ir nāve
laix izlīdzina visu
pēc dienām un gadiem
mūs pašus cels galdā
mūsu bērni