Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Cik nedabīgi dzīvojam...
Cik nedabīgi pārslas krīt
“Labdien, es esmu aizņemts pienāciet rīt” Cik nedabīgi vārdi šie pat kapos skan Un stāvu es pie cilvēka, kas miris Sen, tik sen es nebiju te bijis. Kāpēc mēs uz kapiem ejam Kāpēc domas veļiem veļam Kāpēc? Kam tas vajadzīgs? Vai jūtos es tiem piederīgs? Cik nedabīgi pārslas krīt “Labdien, es esmu aizņemts pienāciet rīt” Tā cilvēkbalss no kapa skan Vai vārdi domāti šie man? Cik nedabīgi dzīvojam bez labestības, mīlestības, īsta bērna prieka Cik nedabīgi dabiska ir Nāve? Es esmu aizņemts...arī kapā pienāciet rīt cik nedabīgi pārslas krīt cik nedabīgi...atnācis pie sava kapa...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|