Oda pončikam (Versija)

Pončik muns tu piļdeitais ar zapti
Maņ pgaismeiba sokos naktī
Kod gribēju tjau nadaudz baudis liugt
Bet timsā saūdu ka nazkas socis riugt
Tu lapna aizgoji pa teirumu
Kas apsņidzs ir ar pirmū snīgu slapņju
I tovos kojas īstīgt dubļus kopjūt
I lomojīs tu bezspēcēgos sopīs
Ka mauka rudjiņs otkol socīs
Tu ļauņ maņ izlaizjāt ar mjāli seikalainu
Nu tovim motim lada kristāļeņus
Lai kaids pi blagzdnom napīskaita viņjus
I prūtoms tei nav tova vaiņja
Ka muna mjāļa porok seikalaina
Tis tikai reflekss jivtūt tevī zapti
I carūt pīzaāst tū kaidu nakti
Tik žāl ka vītom sok tei riugt
I vīneigais kū gribu vjāļ tav liugt
Kod aizjai tu pa teirumu
Sasadzārusja rumu
Naīkreiti dubļūs
Bum...