Migla
Kad dzīve grūtā
Katru dienu nāvē dzen
Kad mēness aptumsis
Mūs dzen pēc tā,
Kas zudis sen
Kad nedrīkst nu
Ne iet ne apstāties,
Lai veiksme palīdz tiem,
Kas cauri miglai ies...
Viedokļi par dzejoli |
eugen |
2004-11-11 10:53 |
..pat nespeeju saskaitiit cik daudz klasikju apzagts :)) |
Grace |
2004-11-11 11:10 |
Trūkst oriģinalitātes... :) |
Lodveida_zibens |
2004-11-11 11:13 |
Te nu man nāk prātā vergu kolonna kas velk milzīgu akmens bluķi, krīt mirstošie, sievietes un bērni. Kinooperators iemūžinājis dēla naidpilno un balto acu ābolu nozibsnīšanu, kad tēv uz viņa rokām izlaidis garu. Vergtura pātagas sitiens, īss dumpis, šāviens un pļekts verga galva noveļas plakus mirušā tēva pastalām. Savs žanrs tas ir, tikai tad es noteikti paspilgtinātu tos kontrastus. :) |
Grace |
2004-11-11 11:28 |
Nu, vismaz L_Z fantāzija labi strādā :) Un ja vēl to izmantotu lietderīgi... :) :DD |
Lodveida_zibens |
2004-11-11 12:05 |
Ha! It kā es to neizmantotu lietderīgi!? Es ceru, ka ar vārdu lietderīgi Grace tu nesaproti to pašu ko "tev izdevīgi". Ja tas ir tā, tad tici man, izmantoju lietderīgi. ;) |
NazNaz |
2004-11-11 12:36 |
Nu teiXim, ka dziives situaacija, kuras rezultaataa radiiju sho dzejoli, tikpat labi vareeja tikt paarveersta prozaa, kuru uzraXTiija L_Z, bet kaa shie garadarbi izsauca viens otru, to taa arii nesaprotu..., bet, kaa teica biedrs Dimiters, "dazhreiz labaak nesaprast"...
__________________________M.N.IsajeB |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|