ielaid Debesis

kā gliemezis nes savu māju nesu es sevi
un savu svēto nastu ko Kāds man ir devis:
es Dvēselīt es tavas mājas. tu gribi šais mājās
lai tev tikai labi klājas. bet man tajās ir viss kas
jo tās man nav hermētiskas.
visulaik visulaik visulaik
kas izbirst kas sabirzt kas saplīst kas izlīst.
gadās brūces. un nedzīst.
gadās mājas pilnas viesiem. vai tiesām.
dabūtām un nedabūtām lomām. savām un svešām somām.
lūgtām un nelūgtām domām par tūkstoš tēmām.
bohēma bohēma bohēma...
vidū plāna balts Kristus (porcelāna) uz melna pianīna.
skaņas uz stīgas kā bezdelīgas.
kāds spēlē un spēlē un spēlē sonatīnes.
Pa malkam sarkana vīna un es pats tam visam
pāri un apkārt pāri un apkārt
kā balerīna kā balerīna.
kas salasīs? kas saslaucīs? kas sadziedēs?
kas padziedās?
tikai nebīsties Dvēselīt neizsamisti -
kad par smagu man kļūst tas viss
es laižu Viņu iekšā -
un tās ir Debesis.