mazs letāls tango

(jebšu vizualizējušās pārdomas pēc Tīrona filozofiskā monologa, kurā viņš citēja kādu klasiķi: ".. un nāvei bija mīļotās acis")

pūš vēji rudeņa klarnetēs
dreb pie zara lapa
drīz tie noraus to griezīs piruetē
uz asfalta slidenā slapjā
bet dejos un virpuļos rudiņā
raibais prieciņš uz pelēkās ielas
un neskums nenieka un neteiks tā
ka dzīve īsa šai pasaulē lielajā
pūš vēji rudeņa klarnetēs
varbūt rīt jau būs sniegi un sals
bet dejos un virpuļos rudiņā
jo tai vienalga kāds dejai būs gals
un dejos un dejos un dejos tā
sīkais prieciņš uz pelēkās ielas
līdz reibusi nokritīs nespēkā
raibā čupiņā citu trūdvielu