Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ZIEDS

Tavs augums,tavas krūtis
Tava maigā āda
Pa kuru sviedru pilites skrien
Tavs ideālais viduklis
Kas manam prātam apmulst liek
Mēs kā viens vesels guļam
Zaļā zālē ar to smaržu
Kura reiz savirpināja mūsu prātus
Un lika būt tuvākiem par vārdiem
Tu savaldzināji mani ar savu gaitu
Tu kā pūciņa plūdi pār lauku
Ar zīdaini blondiem matiem
Ar rasas pilieniem klāta
Ar trīcošu ķermeni viltīgi maigu skatienu
Kā asaras piliens
Kā domu saukts stāvēju es
Pār lūpām man spēja pārs vārdi plūst
Es tevis alkstu plaukstošais ZIEDS
Viedokļi par dzejoli
 aizxapa_meiteenC  2004-11-10 19:37 
wow no comments :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?