ES PATS

Es pats esmu kā vēja zieds
Kas nezin ko rast
Un par ko ciest
Kur likt savas jūtas
Tik dziļi sāpīgas
Vai arī uzplēstas
Tik visnotaļ jaukas un priecigas.
Es pats esmu kā smags akmens
Kas nezin kur likt savu svaru
Kurš guļot uz sāna apmesties riņķī nevar
Kam vienmēr ir bieza āda
Ko vienmēr var pacelt un aizmest.
Es esmu ka tumsas eņģels
Kas nezin kur lielāku tumsu rast
Kurš mūžīgi paliks viens pats
Kam grūti būs pateikt
Es nēsmu bijis es pats
Lai nepaliktu viens pats.