Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

starp visu

Straujš skatiens
Iekrīt domās pīts
Mazs cilvēciņš
Kad pienāk rīts
Vēl minūte
Un stundai gals
Skrien cilvēciņš
Kā aitu gans
Līdz pienāk vakars
Tumsā tīts
Velk sevi mājās
Izpostīts
Viedokļi par dzejoli
 soul_of_death  2004-10-27 23:12 
man patika...it iipashi 2 pirmaas un 4 pedeejaas rindinjas... :)
 malva  2004-10-30 16:30 
* Skrien cilvēciņš
Kā aitu gans
Līdz pienāk vakars
Tumsā tīts
Velk sevi
mājās
Izpostīts* - skaisti, bet kaut kā izsmisīgi skumji. Palasi (vai varbūt lasi
vēl) Paulu Koelju ("Alķīmiķi"). Paliks priecīgāk. "Kad man bija aitas, es biju
laimīgs un darīju laimīgus arī citus," šo un vēl daudz mīļu,jauku, stiprinošu gudrību
runā tur Aitu Gans.
 Opinjsh  2004-11-01 16:39 
var uzrakstiit arii ko jautraaku, bet tas nav atkarrigs no jautraajas graamatas
lasiissanas :) es neesmu nekaads skumju nomaaktais cilveecinjss :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?