Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

trausla dzīvība

Kad noriet saule
Un mēnestiņš sāk ūdenī spēlēties
Pa Tavu vaigu rāpo kukainīts
Tikai nebaidies - viņš nekodīs
Viņš meklē siltu vietiņu kur apmesties
Lai rīta saulītē varētu ālēties
Pa smilts graudiņu, kas kā planētas mazas
Bet varbūt uz tām kāds dzīvo
Un mēs uz tām sēžam
Varbūt daudzi gāja bojā
Bet mums tikai vējš, zvaigznes un jūra
Pielipušais smilts graudiņš -
Visa planēta mūsu
Vismaz vienu mēs spēsim pasargāt
Viedokļi par dzejoli
 Grace  2004-08-03 16:13 
Vēlme pasargāt... :) Mīļi... :)
 pooh  2004-08-03 20:05 
Nje`e, nepatiik kukainiishu veelme iekorteleeties manaas siltaas krokaas, taapat
smilshugraudi. Laikam esmu gan Puukaini nekaartiigs, tomeer piekasiigi tiiriigs ;))
 pooh  2004-08-03 20:06 
Ak jaa. Esmu daba, sargaajiet mani!!! Aizsardziibu Puukiem ;))
 LORABELLA  2004-08-13 14:56 
KOLOSĀLI!PATIESI JAUKS!!MALACIS,KA RAKSTI!!!:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?