Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Liesmas

Gunskura liesmas dedzina mani.
Gunskura liesmās deg mani sapņi.
Katrs no tiem tagad kvēlo kā ogle,
Katrs grib brīvībā-plašajā pasaulē tikt.
Spārnus tiem nespēju dot;
Nespēju piepildīt tos.
Es gribētu aizmirst,
Izdzēst no atmiņas savas,
Jo šie sapņi par nastu man kļūst.
Kvēlojot līdzi ar sapņiem
Sadeg mans prāts un ķermenis mans.
Es zinu to, ka sapņi aizlidos
Aizlidos tad, kad atlidos nāve.
Viedokļi par dzejoli
 chiepina008  2004-10-24 20:21 
tikai tad visi naaks, tikai tad visi prasiis...tikai tad sapratiis...kas ienesa veeju
to matos, kas neljaava novit pukjeem vinju rokaas, kas vinju sapnjus pildiija un kas
iededza liesmu vinju aciis...
 delila  2004-10-25 01:44 
bezatbildiigi... :) tas par tiem sapnjiem, bet vispaar ir ok
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?