Meli

Sapnis kā diena,
Diena kā sapnis,
Man laimīgai jābūt,
Bet smaida vairs nav.
Es negribu ticēt:
Tie visi ir meli.
Es aizveru acis,
Lai atvērtu,
Tu melo man,
Lai es atklātu.
Pat tagad, kad Tevis te nav,
Es sadzirdu vārdus,
Kas patiesi nav.
No citas puses kāds savu gribu man uzspiež;
Es necīnos vairs,
Baltais karogs virs galvas.
Kaut varētu pasauli kāds nomazgāt!
Tā melna un netīra kļuvusi sen.
Es kā puteklīts neliels,
Uz pasaules šīs-
Gribu baltāks un drosmīgāks kļūt.