aizver acis

aizver acis un vēlreiz neskumsti,
pienāks tavs laiks, kas laimīgs un cēls...
pienāks tā diena, kad pats būsi pats
un domās dievišķās nogrims tev prāts...

varbūt nedaudz sāpe, varbūt skumjas
manu prātu nedaudz jauc.
varbūt saule, varbūt mēness
šodien atkal būs mans draugs...

tevis pietrūkst, kā zemē lietus lāses,
tava smaida, kas mīļā brīdī sirdī pukst.
nav nekā svēta, nekā laba,
kad lēni, lēni domas atkal miegā rimst.