Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tu, es

Laiks pagājis vakar.
Saldos pieskārienos, tik aukstos skatienos.
Garās un īsās sarunās.
Es esmu šodien. Esmu šeit.
Tu skaiti laiku,
bet paies miljoniem gadu,
mēs būsim putekļi visumā.
Vai atklāsi to, kas būs rīt?
Ievelc elpu un sniedz man roku.
Pazudīsim.
Pazudīsim tur, kur ir mana un tava pasaule.
Nav nekā dzirdama, ko nevar redzēt.
Nav nekā neredzama, ko nevar sajust.
Nav jūtu, kas neeksistē.
Nav brīžu, kas neatgriežas.
Atceries rītdienu. Tāda vairs nebūs.
Būs idejas nemirstošas.
Tās nezudīs nebūtībā, bet
atstās atmiņas un izjūtas.
Es ticu saviem spēkiem,
es ticu visiem pasaules sapņiem.
Mācos saprast, kad nesaprotu,
Ticēt, kad šaubos.
Lūkoties visuma patiesības acī.
Tumšā ēnā atrast gaismu.
Pazust pirms nakts.
Atver acis, tas vairs nav sapnis,
Tie esam mēs - tu un es... :)
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-31 10:50 
Švaki, jo ne vella nav. Daudz vārdi, bet ideja apšaubāma un neuztverama.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?