..........iisiites.. stikla burcinjaas ar skruuveejamo vaacinju...

kaut kā paturēt dienu un mirkli
paņemt sveces gaismu saujās
paņemt tur tās meitenes laimīgo smaidu
ar visu naivumu un neziņu
kā gribas paturēt un neatdot
kaut ko no dienu gaišuma
kaut ko nu pavisam
maziņu..

* * *

tā puķe tā graciozi pieliecās
kā sveicinātu kādu
[tu zini tas ir vējš]
un kādu mirkli bija
visa pasaule ar tevi
sasaistīta..
tā puķe

* * *

tas baltais mākonis
šodien
pie debesīm kā pielīmēts
kā bērna nedrošas rokas
nevietā pielikts
bet mīļi uzzīmēts..
debesu zilums kā
no lētas pastkartes..

banāli
taču notiek

[ielieku vasaras dienu
starp grāmatas lapām
mazbērni atradīs un
laikam brīnīsies]