………......................….iisiites piektdienaa………

es esmu pērļu zvejniex
kas zvejo tuxnesī
es ienirstu karstajās
bezdzīvības smiltīs
meklējot apaugļotu
smilšugraudu..

* * *

vakar es sēdēju uz grīdas
visi krēsli man šķita kā dzīvi
[un man negribējās samīt pat skudru]
un zirnekli kas ļāpoja pa trepēm
es aiznesu līdz viņa tīklam..
[bezspēcīgs mēs nevaram palīdzēt
pat seu
kur nu vēl citam]

* * *

katrs mūsu solis pa ceļu
kas saucas dzīve
padara mūs par nāvi
skudras zāle un puķes
[šie trauslie kāti kas balsta skaistumu]
zem mūsu pēdām..
kājas izmēram nau nozīmes
pabeigt dzīvību var
arī ar adatu

* * *

sievietes ir dīvainas
[ak šī ekonomiskā daba
savu padarīji un kļūsti par barību]*
ja domā kā cilvēx.. [bezdzimuma humānisms]
vajadzība un derīgums
vīrieti padara par dievu
kuŗu apēd uz tā paša altāra
ģimene kopīgā mielastā [ēd arī dēli]
kad.. [ēdiet šī ir mana miesa dzeriet..]
kad dzīvība ir izkustināta

[mostos no sapņa – es esmu grauds un mana vārpa vējā
man pakaļ dzenas kāmju bari
ošņādami pēdas]

* ir zirneklju mammas kas peec paarosjanaas darba apeed teevus naakosjaas paaudzes labad..