.....gariites-iisiites.......zaale rudenii...........

autors: umberto [dzejoļi]

zāle man čuxtēja šorīt
vismaigāko zaļumu
zāle man čuxtēja šorīt
vismaigākiem glāstiem
no pēdām līdz sirdij
saknes paliek
un nekāda ziema un sniegs
nevar aizkavēt pavasari

* * *

kad mākoņi nozog sauli
pelēkā krāsa pelēkā gaisma
nespēj zālei paņemt
viņas zaļumu
ziemā zem sniega
[tikai paroc]
vasaras saule mirdz
zaļa un saglabāta..

* * *

zāle ir gandrīz cilvēx
jo pļauj
jo aug
algoritms
man sit es augu
spēkā..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Grace	2004-09-17 08:56
Pirmā zālīte... ui, tb īsīte viszaļākā [vislabākā] :)))
umberto	2004-09-17 13:01
Grace :)) Labsirdiigaa ;ppp
Ernijs1	2004-09-17 23:13
Neesmu mācījies un no skaidrojošās vārdnīcas arī nesapratu, kas ir algoritms. Patīk pirmie 2 :)
wilder	2004-09-18 14:38
3.***bībelē pavīdējis motīvs: zāle-tauta.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!