Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

„Aizvērt acis”

Es gribu aizvērt acis...
Iegrimt mūžībā, simts gadus ilgā aizmirstībā
Aizmirst visu, kas bija, aizmirst sevi, tas, kas biju
Attapties un neatcerēties...

Es gribu redzēt smaidu
Patiesu un skaistu
Gribu būt tas, kas nebūšu nekad
Katram savs liktenis ir lemts

Es gribu kliegt, bet neizdvest ne skaņas
Dzirdēt klusumu, kurā ir viens vienīgs troksnis
Smaržot puķi bez jebkādas smaržas
Gribu skatīties uz sauli, bet redzēt – mēnesi
Es gribu aizvērt acis...un...
Viedokļi par dzejoli
 pooh  2004-05-29 16:23 
gribas nomirt uz gadiem,
redzeet smaidu.
jaapiedzimst
 pooh  2004-05-30 13:10 
Taa kaa izteicies mani nesaprotam, nedaudz paskaidroshu.
Tu veelies neiespeejami,
shobriid nav iespeejams nomirt uz gadiem. Un nomirusham redzeet gribas kaada smaidu.
Veelme aiziet, bet reizee palikt. Bailiigums, kaa nepiedzimusham beernam gan domaa
gan dzejas izklaasta veidaa.
 children_of_the_KoRn  2004-05-31 13:12 
man patik ;)
 dzeisa  2004-05-31 22:37 
labi!man arii patiik=)
 Ernijs1  2004-06-23 17:02 
Lai gan man nepatika doma, ka katram savs liktenis lemts: man labaak patiik doma, ka
katrs pac ar savu riiciibu veido savu likteni, man patika dzejolis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?