svītra

autors: Ausainais [dzejoļi]

es novelku svītru
starp dienu un sevi
vilcienā vairs vietu nav

diena zaudē gaismu
brīdī kad durvis aizveras
un izmesta saulē
kalst mana sirds

tavas sejas līnijas
ir patiesi perfektas

[un visā savā godībā
es atkal piedzeršos]

skat - tā vecā sieviete tur stūrī
kādreiz biju es

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
KARLINE	2004-09-08 18:05
mani kā norrrmālu žūpu uzrunāja ziniet pirmspēdējais pantiņš tā ļoooti un pēdējais un pirmais un pārējie
dzejs	2004-09-08 18:06
karlin, man shkjiet ka es vispaabaa tevi kaa filoloogs filoloogu uzrunaaju :)
eugen	2004-09-08 18:11
..ar melnām smalkām līnijām nakts debesīs..
Homo_Ludens	2004-09-08 18:16
filologjiski :D
itina	2004-09-08 21:10
nesapratu
Roxana_	2004-09-08 23:07
Skaidrs. Vilciens aizbrauca...:)
Grace	2004-09-09 09:21
Pirmais un otrais pantiņš... :) kaut kas piesaistīja... :)
ALC	2004-09-09 11:51
jap... laikam uz sevi vēl netiecos attiecināt.. hi, hi.. neesmu filologs, bet būvnieks

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!