baptisti

autors: Ausainais [dzejoļi]

pēc savas pasaules mēra
es radīju tevi sāpīgu
veselu mūžu kur [pa]būt
veselu dienu kur just

starp sliedēm kuras jūrai blakus
nāci remdēt slāpes
dzer manu mūžu dzer mani pašu
mācīšu tevi mīlēt
viss ko jūtu ir tavi mati

dienās un naktīs mani silda
vien tavi plaksti

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
MINUS_PLUS	2004-09-08 12:20
viss ko jūtu ir tavi mati --- viss ir bijis arī
eugen	2004-09-08 12:24
...paraxtos Tavaa viesu graamataa.. matu dejas paar erotiskajaam zoonaam :PPP
Grace	2004-09-08 12:50
Pietiek ar šo rindiņu, lai saprastu... "dzer manu mūžu dzer mani pašu"... Lieliski uzrakstīts, mūza! :)
liecika	2004-09-08 15:32
dzer manus skūpstus manus vārdus manas asaras bet es ēdīšu tavus nervus tavu naudu tavus sapņus
eugen	2004-09-08 15:56
alc - teema simbiooze :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!